Nu tā.. :) Bija plānots šī weekenda laikā pabeigt AFF, diemžēl, nesanāca. Sestdien izdevās izlekt veselas trīs reizes, taču svētdien pievīla laiks - ļoti stiprs vējš, līdz ar to man palikuši vēl 2 AFF līmeņi.

Kā jau es biju gaidījusi, lasot citu AFF studentu viedokļus, vislielākās grūtības sagādāja ceturtais līmenis. Pirmo reizi lecu tikai ar vienu instruktoru, kas pieturēja mani pie exita, bet palaida vaļā gaisā. Uzdevumi-imitācijas un pagriezieni pa 360 grādiem uz labo pusi sanāca labi, uz kreiso ar grūtībām, kā arī aizmirsu par augstumu, un tā vietā, lai atvērtos 1700m, atvēros 1500 pēc instruktora signāla. Uz zemes instruktors jautāja, kā jūtos pati, un es atbildēju, ka gribu pārlekt, ko arī veiksmīgi izdarīju.

Kā nākamais sekoja piektais līmenis, izejot to (no pirmās reizes), man likās smieklīgi, ka man vajadzēja pārlekt salīdzinoši tik vieglo līmeni kā ceturtais :). Piektajā līmenī atdalīties no lidmašīnas man vajadzēja jau pašai, ko es arī diezgan veiksmīgi izdarīju (kaut gan nevar noliegt, varēja vēl veiksmīgāk), bik pašūpojos, bet nostabilizējos, divi pagriezieni, instruktors rāda OK zīme, tas nozīmē, ka laiks taisīt atmugurisko salto (ak šausmas!!!), taisu salto, sanāk caur sānu (uzdevums ir nevis uztaisīt perfektu akrobātisko figūru, bet gan mācēt nostabilizēties pēc tam), pēkšņi redzu debesis, nevis zemi, un saprotu, ka guļu uz muguras, izliekos, pagriežos uz muguru, mēģinu nostabilizēties un te sākās.. Daudz biju lasījusi Kolomnas forumos par tā saucamo БВ jeb бесконтрольное вращение, - nežēlīgi ātra griešanās, ātrums palielinās ar katru pagriezienu, grūti saprast kur ir zeme, un kur debesis, atgādina propelleru :)



Cenšos atslābināties, izliekties pēc iespējas vairāk un ar kreiso roku kompensēt griešanos, yeaaah, sanāk.. Sēžos pati, bez rācijas, kas man diezgan veiksmīgi sanāk. :)

Uz zemes sapratu, ka trīs lēcieni dienā priekš manis tomēr ir pa daudz, visas ķermeņa daļas nežēlīgi sāp un grūti pat pacelt roku..

Kopumā ar weekendu esam ļoti apmierināti, tikai žēl par lielo svētdienas vēju, bet nu jau ar nepacietību gaidam nākamo weekendu ;)

PS: lecot, tas ir, mācoties lekt :), esmu sapratusi vienu svarīgu lietu, cik tomēr svarīgi ir spēja savākties, un pat pie ļoti kritiskās situācijas, nevis sākt panikot, bet dažu sekunžu laikā pieņemt pareizo lēmumu, jo tur, augšā, nav laika panikai, laiks ir ļoti ierobežots, un dažas liekas sekundes var izradīties liktenīgas.

Blue Skies! Dodi.

Foto by Zydrius: